Vārds, ko vējš čukst, dzimis no zieda, kas zied tikai vienreiz – zem tuksneša mēness.


Aizmirstā senās Arābijas oāzē auga zieds, tik rets, ka tas uzziedēja tikai reizi mūžā – tā ziedlapiņas skāra zvaigžņu gaisma, un smaržu pāri kāpām nesa nakts dvaša. Šim ziedam nebija vārda… līdz šim brīdim.

nufaar

/nuː-fɑːr/

نوفار

Nufaar ir vairāk nekā vārds — tā ir esence. Tas stāsta par noslēpumu, atdzimšanu un skaistumu ārpus laika. Tas iemieso Austrumu trauslo dvēseli un pārvērš to par kaut ko neaizmirstamu.


Aromāts. Dvēsele. Stāsts.